25.10.2011.
Suitu kultūrtelpa ar savdabīgo kultūras mantojumu, katoliskām tradīcijām, dziedāšanu un apdziedāšanu burdonā, krāšņiem tautas tērpiem, ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Bez tam suitu kultūrtelpā, kurā iekļaujas Alsungas novads, Ventspils novada Jūrkalnes pagasts un Kuldīgas novada Gudenieku pagasts, ir ievērības cienīgs tautas arhitektūras mantojums ar ļoti senu vēsturi. Suitu kultūrtelpas arhitektoniski telpiskā vide ir pārdzīvojusi dažādus vēstures laika posmus ar pacēlumiem un pagrimumiem, identitātes apzināšanos un aizliegumus. Vēstures laika rata iegrieztās rētas ir saskatāmas daudzveidīgi- ciemos, viensētās un apkārtnes ainavās.
No viensētām vecsaimniecības ir suitu kultūrtelpas identitātes glabātājas vairāku gadsimtu garumā. Līdzīgi kā ik katrs no mums uzkrāj dzīves pieredzi un līdz ar to zināšanas, tā vecsaimniecībās uzkrātais vairāku paaudžu sarūpētais materiālais mantojums izpaužās sētas ainavā, ēku arhitektūrā un apdarē, amatnieku izgatavotos ikdienas priekšmetos. Suitu identitātes materiālās un arī nemateriālās kultūrvēsturiskās vērtības pārsvarā iegūtas viensētās, galvenokārt no vecsaimniecībās dzīvojošajiem. Varu teikt arī, ka vecsaimniecības ir kā ikkatra suita spogulis, kurā spoguļojas katra indivīda raksturs un uzkrātās zināšanas. Un otrādi- tikai dzīvošana vecsaimniecībās veido ikkatra savdabo suitisko raksturu. Tādējādi, manuprāt, vecsaimniecības uzskatāmas par suita vistiešāko arhitektoniskās kvalitātes izpratnes atspoguļojumu, kurā apkopojas svarīgākās arhitektūras kvalitātes- lietderība, izturība un skaistums.
Suitu kultūrtelpā šodien vēl skatāmas ir ap simtastoņdesmit (180) vecsaimniecībām. Tās ir tās suitu zemnieku saimniecības, kuras attēlotas muižu zemju inventarizācijas plānos 19.gs. vidū. Šodien daudzu seno sētu pastāvēšanas nākotne ir apdraudēta. Suitu viensētu un tai skaitā vecsaimniecību attīstībai esmu sekojis un dzīvojis līdzi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus. Bez tam pagājušā gadā kultūrkapitāla atbalstītā projektā piedalījos gandrīz pussimts suitu kultūrtelpas vecsaimniecību apsekošanā. Rezultātā piecpadsmit gados līdzās suitu vecsaimniecībām izdzīvotā pieredze un klātienē fiksētā situācija liek secināt, ka nākotnē pastāvēšana ir tikai katrai desmitai sētai. Lielākā daļa vecsaimniecības jau patreiz ir iemītnieku tukšas un pamestas. Domāju līdzīga tendence ir lielā daļā Latvijas lauku teritorijā.
Savā atklājumā un pieredzē par suitu vecsaimniecībām vēlētos dalīties, sagatavojot vizuālu un tekstuālu stenda referātu, III Pasaules latviešu zinātnieku kongresa kultūrainavu pētījumiem veltītā sekcijā Latvijas kultūrainava laikmetu griežos" ietvaros.
Guntis Kalniņš Dipl.-Ing. ainavu arhitektūrā |
© GKGundegas, 2011
|