GuKa- 2014. gads

Suitu kultūrtelpas ciemi Kuldīgas komturejas lauksargu nodokļa maksātāju sarakstā 14. gadsimtā.

Naglu ciema sētas Basu kroņu muižas zemes iventarizācijas plānā 19. gadsimta vidū.

Alšvangas muižas zemnieku sēta "Būriņi" 1867. gada plānā

< < atpakaļ pie projektiem

Suitu kultūrtelpā senākās ziņas par zemnieku sētu sniedzās 14.gs. vidū Kuldīgas komturejas lauksargu nodokļa maksātāju sarakstā, kurā minēti vairāki suitu kultūrtelpas ciemi ar sētām.

Starp minētiem ir Adzes ciems, Bērzenieku ciems, kas saistīts ar Biržu- Cērendes muižu, Virtes ciems, kurā viens no saimniekiem ir Kaibe (Kaybe) un kas, domājams, ir saistīts ar zemnieku sētu "Kaibas" Gudenieku pagastā, Basu ciems, Kulbuļu ciems, kas identificējas ar zemnieku sētu "Kulbuļi" Alsungas novadā un apkārtnē dzīvojošos tautā sauc par kraumaņniekiem, Dvirkstu ciems, kas līdzinās vietvārdam Zvirgzdu (Zvirgzdu ezers) un, iespējams, norāda uz zemnieku sētām Zvirgzdu ezera apkārtnē, Pusturu ciems, kas pēc A. Bauera domām, ir identificējams ar Reģu muižas Jaun- un Vecpusturu mājām, Almāles ciems, kurā, starp citu, minēts saimnieks Lamiķis (Lammike) un netālu no Almāles, vecā suitu ceļa malā, ir viensēta "Lamenieki".

Suitu kultūrtelpā Gudenieku pagastā no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām ir saglabājusies sena sētu grupa no "Zvirbuļiem", "Naglām", "Vecvagariem", "Dīgaiņiem", "Anduļiem", kuru tautā sauc par Naglu ciemu.

Iespējams vēl tālākā senatnē Naglu ciems ir saistīts ar Livonijas laika bruņniecības vīru Lutke Nagel, kuram Vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs, 1526. gadā, izlēņojis zemes gabalu, kuru robežu aprakstā ir atpazīstami un līdz mūsdienām saglabājušies Basu un Gudenieku puses vietvārdi- Birži, Cerendes, Rīvas upe un Agas upe.

Suitu kultūrtelpā 19. gadsimtā zemnieku sētas kodolu veidoja dzīvojamā māja, kas pārsvarā bija orientēta rietumu- austrumu virzienā, respektīvi ar garāko ēkas fasādi pret dienvidiem un ziemeļiem. Domājams, ka tas saistīts ar telpu izgaismošanu un logus, cik nu varēja atļauties, tad arī centās izvietot dienvidu fasādē. Bija arī dzīvojamās mājas, orientējoši, 1/3 no visām sētām, kas bija orientētas ziemeļu- dienvidu virzienā. Dzīvojamās mājas bija caurstaigājamas caur namu. Ēku grupas dzīvojamās mājas abās pusēs veidoja divus pagalmus. Pārsvarā uz ziemeļiem veidojās saimniecības pagalms, kuru iekļāva saimniecības ēkas- laidars, citas kūtiņas un dzīvojamā māja, savukārt uz dienvidiem veidojās tīrais pagalms, kuru iekļāva klēts un dzīvojamā māja. Vistālāk no sētas novietoja riju un pirti, kas vairāk saistīts ar ugunsdrošību. Bez tam ziemeļu pusē esošo laidaru, kūtis un šķūņus- ērbeģi vienā kompleksā ciešāk vienotā pagalmā apvienoja žogi un starp kuriem atradās padziļināta vircas bedre un aka.

Alšvangas muižas zemnieku sētas "Būriņi" mūsdienu situācijas plāns

Suitu kultūrtelpā, līdzīgi kā citviet latviešu sētās, jau no sendienām sētu ļaudīm ir bijusi liela koku mīlestība un ikkatrā vecsaimniecībā vēl mūsdienās sētu rotā lielie koku vainagi- oši, ozoli, liepas un vītoli.

Īpaši uzsverams ir ošu koku pārrākums starp citām koku sugām. Oši ir stādīti gar iebraucamiem ceļiem kā alejas, piemēram, Alšvangas muižas "Kalnarājos", apkārt dīķim, piemēram, Adzes muižas "Cērpos" un atsevišķi ikkatrā sētas pagalmā. Domājams, lielā ošu koku klātbūtne sētās saistāma, kā stāstīja "Gāču" sētas saimniece Lidija Jansone, ar to, ka ļaudis ošus uzskatīja par "dzīvu koku".

Līdzīgi kā oši, ozoli vairākās sētas ir iebraucamo ceļu malās un bijušo lopu gatvju malās. Savdabīga ozolu rotonda ir izveidota riņķī ap bijušo pirts dīķi Ozolmuižas "Ustupjos". Ozoli un liepas dažkārt ir vecsaimniecību sētas pagalma vecākie un dižākie koki.

Vītoli, tai skaitā parastie vītoli, vītoli ar lodveida vainagu un sudrabvītoli, ir atrodami vienīgi dīķu krastos.

SUITU KOPIENAS KULTŪRTELPAS BIJUŠO VECSAIMNIECĪBU APZINĀŠANA UN APSEKOŠANA

Tirdzniecības vieta "Suitu tirdziņš" iecerēta kā arhitektoniski akcentēta būves kompozīcija, ko veido suitu tirdziņa paviljona ēka un pulksteņa stabs ar laternu.

Līdzās paviljonam paredzēts izvietot vertikālu dominanti- pulksteņa stabu. Pulksteņa stabs iecerēts tradicionālās suitu arhitektūras formās.

Pulksteņa staba laternā vienā no fasādēm ir izvietots pulkstenis. Savukārt pārējās laternas fasādēs eksponēti ir Alsungas novada ģerbonis un suitu karogs. Pulksteņa ciparnīca un ģerbonis laternas fasādēs ir paredzēts izgatavot no gaismas caurlaidīga materiāla, kas diennakts tumšajā laikā izgaismotos.

Pulksteņa staba lejasdaļā paredzēts eksponēt astoņas fotogrāfijas, kas novietojuma vietu raksturotu dažādos vēsturiskos laika periodos. Bez tam pulksteņa staba lejasdaļa paredzēta izrakstīt ar tradicionāliem suitu rakstiem.

Tirdzniecības vieta “Suitu tirdziņš” Alsungā, Alsungas novadā

Ražošanas teritorijas labiekārtojums Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā

Tūristu mītnes– kempinga labiekārtojums Ziras pagastā, Ventspils novadā

Vēja enerģija ir viena no nozīmīgākiem atjaunojamiem resursiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka vēja parki tiek pasniegti kā videi draudzīgi projekti, bieži vien tie saskarās ar sabiedrības pretestību. Viena no sabiedrības kritikas šķautnēm ir vērsta uz slikto vizuālo iekļaušanos ainavā.

Pētnieciskā darbā ir izvērtētas metodes vizuālās ietekmes uz ainavu novērtēšanā un dizaina principi, kas tiek ievēroti vēja parka plānošanā, pamatojoties uz septiņu esošo vēja parku apsekošanu Kurzemē. Pētnieciskā darbā ir izmantota ainavu inventarizācijas metode, analizējot ainavas un veikta nozīmīgāko skatu punktu fotofiksācija. GIS metode ir izmantota, analizējot esošo vēja parku dizaina principus. Cilvēka redzes asuma noteikšanas metode ir izmantota vēja parku vizuālas ietekmes uz ainavu novērtēšanā. Nobeigumā, ņemot vērā iegūtos rezultātus un secinājumus, darbā ir ietverti priekšlikumi kā iekļaut vēja parku vizuālās ietekmes uz ainavu noteikšanas metodi ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūrā un vēja parku plānošanā Latvijā.

Ainavu telpas ietilpība, nosakot vēja ģeneratoru skaitu, atkarīga no izvēlētā vēja ģeneratora veida un tā galveniem tehniskiem parametriem. Vēja parka ģeneratoru nepieciešamie noskaidrojamie galvenie tehniskie raksturlielumi ir:

• vēja ģeneratora jauda, kW vai MW;

• vēja ģeneratora maksimālais augstums, m;

• vēja ģeneratora balsta augstums, m;

• vēja ģeneratora rotora diametrs, m;

• vēja ģeneratora balsta diametrs pie pamata, m

Pārsvarā galvenie tehniskie parametri ir pieejami internetā ražotājfirmu mājas lapās. Vēja ģeneratoru skaitu vēlams noteikt, analizējot ainavu telpas telpisko robežu skatiem

no apdzīvotām vietām un valsts nozīmes autoceļiem, kā arī no publiskām skatu vietām, dabas un kultūras pieminekļiem. Minimālai telpiskai robežai skatiem ieteicams noteikt tādu attālumu līdz vēja ģeneratoriem, kas trīs reizes pārsniedz viena vēja parka ģeneratora

maksimālo augstumu.

Maģistra darbs

VĒJA PARKU VIZUĀLĀS IETEKMES NOVĒRTĒŠANA UN DIZAINA PLĀNOŠANA LATVIJAS AINAVĀ

< < atpakaļ pie projektiem