© GKGundegas, 2014

 

 

 

J A U N U M I

 

22.05.2014.

 

16. maijā Vecrīgā notika Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija, kurā otrās pakāpes Gada balvu saņēma „Ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā”.

Projekta autori ir Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļa, Guntis Kalniņš un Aldis Orniņš. Nominācija „Ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā” tika pieteikta kategorijā vīzijas, kurā arī saņēma vienu no trīs galvenajām arhitektūras gada balvām.

 

Pēc pēdējo gadu apjomīgā skaita ielu tehnisko projektu izstrādes un realizācijas Kuldīgas vecpilsētā, kļuva skaidrs, ka atzīstama tomēr ir bijusi jau 2007. gada Būvniecības nodaļas vadītājas Janas Jākobsones ideja, ka Kuldīgas vecpilsētas ielām, laukumiem un teritorijai ap Alekšupīti ir nepieciešama kopēja arhitektoniski telpiska koncepcija pirms atsevišķu ielu rekonstrukcijas projektu izstrādes.

Koncepciju uzņēmās un izstrādāja ilggadēji Kuldīgas arhitekti Aldis Orniņš un Guntis Kalniņš, izpētot vēsturiskos materiālus, esošo situāciju un tradicionālos ielu segumu veidus un rodot priekšlikumus ielu telpu sakārtošanai, transporta satiksmes organizācijai un pilsētas detaļiekārtām – atpūtas vietām, apgaismojuma, stādījumiem utt. Koncepcija bija publiski apspriesta un tālāk detalizēta tehniskos projektos.

 

www.kuldiga.lv

 

25.10.2011.

 

Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress

„Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”

Rīgā, 2011. gada 24.-27. oktobrī

 

Sekcija „LATVIJAS KULTŪRAINAVA LAIKMETU GRIEŽOS”

2011.g. 25. oktobrī, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē Rīgā, Alberta ielā 10.

Sekcija „Kultūras liecības ainavā”

Vada O. Nikodemus

13.20-13.40 Guntis Kalniņš         

“Vecsaimniecības kā suitu etniskās kultūrtelpas ainavas un savdabās etnogrāfiskās identitātes veidotājas no senatnes līdz mūsdienām”

 

< < Referāts

< < Stenda referāts

 

05.04.2010.

 

Pavasaris ir sagaidīts un skaistās Lieldienas aizvadītas. Pavasara vēstneši, stārķi jau visur mājās. Dārzā jau sniega roze (Helleborus niger) uzziedējusi un sniegpukstenītes (Galanthus nivalis L.) pilnos ziedos. Tātad nu varam ķerties pavasara darbiem klāt. Pērnā gada lapas grābjabas, kur tas palika rudenī neizdarīts, satīrāms un saslaukāms, kas sniegu kārtās ir ticis sanests. Bet īstais laiks ir plānošanai. Dārza, parka vai plašākas ainavas plānošanai un dizainam ir pienācis vislabākais mirklis. Laukā viss ir pārredzams un saskatāms. Arī dažādas jaukas idejas noteikti ir sakrājušās aizvadītās ziemas tumšajos vakaros pārrunājot un pārdomājot par darbiem pavasarī. Varbūt vēl māc šaubas kā vienu vai otru ideju paveikt, kā tā rezultātā izskatīsies, vai viena, vai otra vai trešā ir pareizā… ar ko sākt utt. Varbūt lieti var noderēt mans padoms. Droši zvaniet, tālr.: 29152583 (Guntis). Konsultācija bez maksas visu aprīli un maiju! Jāsedz tikai ceļa izdevumi 0,35 Ls/km, plus PVN 21%.

 

Lai raiti viss veicas un izdodas! Lai sapņi piepildās!

 

Guntis Kalniņš

Dipl.– Ing. ainavu arhitektūrā

 

21.12.2009.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.10.2009.

Kuldīgas novada mājas lapā ir izsludināta publiskā apspriešana objektam:

KULDĪGAS PILSĒTAS DĀRZA REKONSTRUKCIJA UN PIEGUĻOŠO TERITORIJU LABIEKĀRTOŠANA.

Publiskās apspriešanas dokumentus iespējams apskatīt zem adreses:

http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=158.

 

Tā kā Kuldīgas pils parks/ pilsētas dārzs ir ļoti nozīmīga daļa Kuldīgas vecpilsētā, mēs, Kuldīgas novada ainavu arhitekti, arhitekti izsakām savu viedokli par piedāvāto projekta risinājumu:

 

Kuldīgas novada domes

Attīstības pārvaldes būvniecības nodaļai

29.10.2009.

Mūsu viedoklis par projektu: „Kuldīgas pilsētas dārza rekonstrukcija un pieguļošo teritoriju labiekārtošana”

 

Esošais pils parks (pilsētas dārzs), tā iekārtojums, arī patreiz, kad labiekārtojuma elementi ir nolietojušies, tomēr sniedz apmeklētājiem konkrētu stāstu. Parks/ dārzs uzrunā apmeklētājus ar mākslinieces- tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūrām. Lai gan ir noklusēti vēsturiskā parka elementi, tomēr to klātbūtne ir manāma gan reljefā, gan dažādu parka būvju elementu paliekās. Pēc jaunās ieceres paredzēts uzrunāt apmeklētājus tieši ar vēsturiskiem elementiem un esošo skulptūru klātbūtni. Uzdotais darbs projektētajiem ir ļoti atbildīgs un zināšanu ietilpīgs. Uzdevums prasa zināšanas ietilpību ainavu arhitektūras un mākslas jomās, vēstures un arheoloģijas jomās. Tikai tādējādi ir sasniedzams labākais iespējamais rezultāts.

Tomēr iepazīstoties ar Pils parka rekonstrukcijas metu, saskatām būtiskus trūkumus piedāvātā projekta priekšlikumā:

•            Piedāvātā projekta risinājumā saskatām, ka projektētājam nav pietiekama izpratne par esošā parka labiekārtojuma elementu, bijušā pilsētas dārza, bijušās Kuldīgas viduslaiku pils, tās aizsarggrāvju un aizsargvaļņu attīstību vēsturiskā griezumā. Pievienotie dažādu citu autoru pētījumi par pils un parka teritorijas attīstību kaut vai nedaudz, tomēr atspoguļo kultūrvēsturiskās ainavas visvērtīgākos elementus. Tāda sajūta, ka projektētājs tos pievienojis tikai uzdevuma prasības pēc un rezultātā neizprot un nav saskatījis būtiskākās autoru pētījumos uzsvērtās vērtības. Kā, piemēram, būtu saglabājama un  atjaunojama pils aizsardzības sistēma ar tās elementiem- grāvjiem, vaļņiem, aizsargmūri un bolverku. Kādas ir vērtīgākās esošās un vēsturiskās skatu vietas un perspektīvas. Kā tās būtu saglabājamas un atjaunojamas.

•            Ainavu arhitekta būtiskākais uzdevums ir veikt jebkura parka koku un krūmu inventarizāciju. Veicama būtu arī kokaugu radītā apēnojuma un izsauļojuma analīze. Būtu vēlams to veikt sadarbībā ar dendrologu. Šāda inventarizācija projektā nav veikta. Kaut gan pieejamais inventarizācijas materiāls ir gan vēsturiskā nogrieznī pieejams (vēsturiskās fotogrāfijas, apraksti), gan uz vietas apsekojams. Tātad pieļaujam, ka projektā saglabājamie un likvidējamie koki ir mehāniski izvēlēti, kas dotajā situācijā ir nepieņemami.

•            Projekts kopumā nesniedz kompozicionālu skaidrību. Piedāvājums ir komponēts haotiski, bez vienotas kompozīcijas un stilu vienotības. Plānā redzams, kā neveiksmīgi regulārs celiņu un augu dobju plānojums jaucās ar ainaviskiem vai plastiskiem celiņu un augu dobju risinājumiem. Piedāvātie labiekārtojuma elementi (soliņi, informācijas stendi un elektroniskie informācijas nesēji, celiņu ieseguma materiāli u.c.) ir dažāda stila, kas neatspoguļo ne pils būvniecībā izmantotos mākslas un arhitektūras stilus, ne vēlākos periodos parka elementos izmantotos mākslas un  ainavu arhitektūras stilus.

•            Projektā nav pievienota neviena perspektīvā skatu vizualizācija vai fotomontāža ar cilvēkiem un mērogā, kas dotu priekšstatu par sagaidāmajām izmaiņām nākotnes skatījumā. Vēlams būtu projekta risinājumu atspoguļojums maketā.

•            Projektā piedāvātais tilta novietojuma priekšlikums nav vēsturiski pamatojams. Drīzāk tajā saskatām versiju par ienaidnieka pārmestām kāpnēm pils iekarošanas laikā (zviedru iekarošanas un pils izlaupīšanas laikā). Arī esošais pārrāvums valnī nebūtu aizberams, jo saskatām tā izveidi likumsakarīgi kopā ar pilsētas attīstību turpat līdzās nocietinātai pilij.

Nobeigumā vēlamies sniegt savus priekšlikumus pils parka/ pilsētas dārza pārveides organizēšanā.

Pils parka/ pilsētas dārza pārveide pašos pamatos būtu jābalsta uz skaidru konceptuālu nostādni, uz jau iepriekš  speciālistu vidē un sabiedrībā izdiskutētām bijušās pils teritorijā esošajām uztveramajām un neapjaustajām vērtībām.

Ņemot vērā to, ka pils/ parka teritorija vēsturiski mainījusies, nepieciešams priekšprojektēšanas etapā arheoloģiskajās, arhitektoniskajās, tēlnieciskajās, ainavas, t. sk. arī biotopu u.t.t. izpētēs skaidri noteikt svarīgākos vēsturiskos laika posmus uz kuriem balstāms tālākais darbības process. Piemēram būtu izdalāmi trīs posmi :

•            Pils kompleksa pastāvēšanas laiks,

•            Pils drupu novākšanas un parka izveides laiks 19. gs.,

•            Parka mūsdienu iekārtojums, kas satur jaunākā laika (pēc Pirmā pasaules kara līdz mūsu dienām) uzslāņojumus.

Nepieciešams šo laika posmu nozīmīguma izvērtējums, katra šo posmu substanču salīdzinājums un iespēja elastīgi un pārliecinoši izvēlētā perioda vērtību integrēšana pilsētas struktūrā. Katrs no nosauktajiem posmiem var būt pārliecinoši atraktīvs un piemērots, taču tikai dziļu izpētes procesu rezultātā būs pietiekami pamatots un piemērots tālāki virzībai. Kāda  vēsturiskā posma izvēle tad būtu pienācīgi akcentējama un tā noteiktu  skaidru teritorijas attīstīšanas virzienu. Ja izvēlēts pirmais posms, kura pamatā noteikti jābūt pils atsegšanai un arheoloģiskajām aktivitātēm, tad izvērsta parka elementu projektēšana un izbūve ir neloģiska. Savukārt, parka koncepcijā, nākotnē paredzamajā pils atsegšanas un arheoloģisko pētījumu zonā (taču tā aizņem būtisku teritorijas daļu) nebūtu iekļaujama būtisku materiālo vērtību ieguldīšana.

Tāpat inovitātes un atraktivitātes risinājumi iespējami jebkurā no izvēlētajiem vēsturiskajiem posmiem. Tā, piemēram, to pierāda jau ievērības cienīgās latviešu dažādu jomu zinātnieku aktivitātes Ēģiptes vecākajā akmens celtnē pasaulē — Džosera piramīdā. Kā arī latviešu dārzu mākslas jomas speciālistu ievērības cienīgais sasniegtais rezultāts Rundāles pils dārza izveidē. Vai mūsu Kuldīgas pils parks/ pilsētas dārzs nebūtu ko līdzīgu pelnījis?

Uzskatām, ka jebkādu jaunu, citu konceptuālu risinājumu  piemērošana  Kuldīgas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī „Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs ”Valsts aizsardzības Nr. 7435 un Valsts nozīmes arheoloģiskajā piemineklī „Kuldīgas senpilsēta”, Valsts Nr. 123J nav  pieļaujama un ir neprofesionāla.

Ar cieņu,

Arhitekte ainavu arhitektūrā ANITA ORNIŅA

Ainavu arhitekte ANTRA KLESTROVA

Ainavu arhitekte AIGA TETERE

Arhitekts ALDIS ORNIŅŠ

Dipl.-Ing. ainavu arhitektūrā GUNTIS KALNIŅŠ

 

28.04.2008.

Gunta Kalniņa veidotais skatu tornis – lapene Pārventas parkā saņem Latvijas arhitektūras gada balvu

Piektdien, 25. aprīlī, īpašā apbalvošanas ceremonijā Jūrmalā tika pasniegtas 2007. gada Latvijas arhitektūras balvas.

Par veiksmīgāko teritorijas labiekārtojuma projektu tika atzīts ainavu arhitekta, kuldīdznieka Gunta Kalniņa veidotais skatu tornis – lapene Pārventas parkā Kuldīgā, veidojot ekotūrisma infrastruktūru īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Ventas ielejā" (pasūtītājs – Kuldīgas pilsētas dome). G.Kalniņu apbalvošanas ceremonijā sveica arī Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

 www.kuldiga.lv